Sāls dziedina, stiprina un mierina
Raksts no žurnāla "Praktiskais Latvietis" (Nr.48, 2023), kurā pieminēti mūsu kolēģi citās pilsētās, bet Sāls istabiņa atrodas tepat Jelgavā, Raiņa ielā 40!
Cik regulāri veicama sāls terapija jeb haloterapija?
Dalāmies ar
Pasaules Haloterapijas asociācijas sniegto informāciju par ieteicamo
sāls terapijas jeb haloterapijas seansu skaitu pie dažādām saslimšanām!
https://worldhalotherapy.com/
https://kilkennysalttherapy.ie/how-often-do-you-need-salt-therapy/
Vai sāls istaba tiešām uzlabo veselību?
Iedvesmojot un iedvesmojoties :)
Vai ārsti atbalsta sāls istabas apmeklēšanu?
Arī Rīgas 1.slimnīcas ārsti iesaka sāls istabas apmeklējumu. Te plašāki komentāri un informācija par kādu Rīgā pieejamo sāls istabu:
Jau rīt atklāšanas svētki! :)
Kā radās skābekļa kokteiļi?
Skābekļa kokteiļa autors ir krievu akadēmiķis N. Sirotinins, kurš jau 20. gadsimta 60. gados pētīja iespēju cilvēka ķermeni bagātināt ar skābekli.
Sākumā ārsti mēģināja caur barības traktu ievadīt pacienta organismā apmēram 2 litrus skābekļa. Kaut arī pacientu stāvoklis ievērojami uzlabojās, tas tomēr bija neērti, un, meklējot citus risinājumus, pētnieki nonāca līdz domai papildināt ēdienu vai dzērienu ar skābekli. Ar skābekli bagāto dzērienu nodēvēja par skābekļa kokteili un sāka izmantot sanatorijās un klīnikās. Kopš 70. gadiem ar skābekli bagātinātā dzēriena pagatavošanas metode ir daudzkārt uzlabota.
2005. gadā Krievijas Bērnu veselības pētniecības centrs (Krievijas Medicīnas zinātņu akadēmijā) veica pētījumu par skābekļa kokteiļu iedarbību kompleksā terapijā bērniem un pusaudžiem ar hroniskām elpceļu un gremošanas sistēmas slimībām. Pacienti saņēma 200 ml skābekļa kokteiļa dienā. Tika secināts, ka skābekļa kokteilis veicina vielmaiņu, mazina nogurumu un stimulē imūnsistēmu bez vērā ņemamām komplikācijām, veselības stāvoklis uzlabojās arī elpošanas ceļu slimību pacientiem un 85% bērnu ar gremošanas trakta slimībām.
Datu avots no wikipedia, skatīt: https://en.wikipedia.org/wiki/Oxygen_cocktail
Pētījumi par haloterapijas izmantošanu plaušu slimību ārstēšanā
Pēc Pasaules Veselības organizācijas prognozēm,
pasliktinoties ekoloģiskajai situācijai, attiecīgi augs arī
plaušu slimību izplatība. Lai šo tendenci apturētu, tiek
ieteikta dabiska metode, kas attīstījusies no sāls alu
apmeklējumiem pagātnē līdz mūsdienās ērti lietojamam sausa
nātrija hlorīda aerosola (SNHA) inhalācijām īpašās sāls
kamerās un istabās.
Nopietnus pētījumus šajā laukā veikusi Sanktpēterburgas haloterapijas eksperte Alīna Červinska, medicīnas zinātņu doktore, Medicīniskās rehabilitācijas katedras profesore, kas izstrādājusi vadāmās haloterapijas metodi. Viņa jau vairāk nekā 20 gadus veltījusi darbam medicīniskās rehabilitācijas un profilakses laukā, kā arī pulmonoloģijā un fizioterapijā un nonākusi pie vērtīgām atziņām un pamatotiem secinājumiem.
Červinska sasniegusi labus rezultātus, izmantojot haloterapijas metodi līdztekus kompleksai hronisku plaušu patoloģiju, bronhītu un elpošanas ceļu slimību ārstniecībai pacientu atveseļošanās un rehabilitācijas periodā. Rezultātā daudzos gadījumos negatīvie simptomi pilnībā pazuduši un stabilizējušās elpošas orgānu funkcijas.
Datu avots – intervija ar Alīnu Červinsku. Skatīt: http://vitasoli.ru/nomera-i-tseny-2/70-intervyu-s-chervinskoj-a-v-ekspertom-v-oblasti-upravlyaemoj-galoterapii
A. Červinska veikusi pētījumu “Elpošanas ceļu higiēna kūrortu medicīnā”.
Pētījuma mērķis: Novērtēt SNHA iedarbību uz elpceļu aizsardzības sistēmu un pacientu ar elpceļu saslimšanām klīnisko stāvokli. 193 pacienti ar plaušu slimībām (vai pakļautiem saslimšanas riskam) saņēma SNHA kursu (10-20 seansi, 45-60 minūtes dienā, istabās, kurās darbojās sausa sāls ģenerators). Savukārt 67 pacienti saņēma placebo. Iedarbības rezultāti tika pārbaudīti un novērtēti ar klīniskām, funkcionālām, citomorfoloģiskām, bakterioloģiskām, imunoloģiskām metodēm.
Rezultāti: SNHA veicināja bronhu drenāžu, aktivizēja alveolāro makrofāgu darbību (imūnsistēmas aizsardzība, pretiekaisuma iedarbība), uzlaboja biocenozes vidi un lokālo humorālo imunitāti. Procedūru rezultātā pacientu klīniskais stāvoklis uzlabojās 85% gadījumu ar vieglu un vidēju astmu, 75% smagas astmas gadījumos un 97% hroniska bronhīta gadījumos. Uz pusi samazinājās parastas saaukstēšanās gadījumi gadalaika aukstās sezonas laikā. Respiratoro simptomu un funkcionālo parametru novērtējums pacientiem ar plaušu saslimšanas risku apstiprināja ievērojamas pozitīvas izmaiņas SNHA iedarbības rezultātā.
Secinājums: SNHA ir pozicionējams kā galvenais elpošanas ceļu higiēnas komponents elpceļu slimību novēršanā un hronisku pacientu rehabilitācijā kūrortu medicīnā, kā arī iedarbīgs aizsarglīdzeklis pret vides kaitīgo piesārņojamu.
Datu avots - 35. Starptautiskās medicīnas hidroloģijas un klimatoloģijas kongress Stambulā (2006) A.Červinska. Skatīt: https://salttherapyassociation.org/wp-content/uploads/STA-Respiratory-Hygiene-in-Health-Resort.pdf
Vēl viens pētījums ir “Sausa sāls aerosola izmantošana hroniskas obstruktīvas plaušu slimnieku (chronic obstructive pulmonary disease; COPD) rehabilitācijā”.
Hroniska obstruktīva plaušu slimība (no wikipedia):
https://lv.wikipedia.org/wiki/Hroniska_obstrukt%C4%ABva_plau%C5%A1u_slim%C4%ABba
HOPS (latīņu: morbus obturativus pulmonum chronicum) ir viens no obstruktīvo plaušu slimību tipiem, raksturojas ar gaisa plūsmas traucējumiem. Parasti laika gaitā stāvoklis kļūst smagāks. Galvenie simptomi ir elpas trūkums, klepus, krēpu izdalīšanās. HOPS ir gandrīz visiem cilvēkiem, kas slimo ar hronisko bronhītu.
Visbiežākais slimības ierosinātājs ir tabakas smēķēšana. Mazāk ietekmē gaisa piesārņojums un ģenētika. Ilgtermiņa iedarbība uz kairinātājiem izraisa iekaisumu plaušās, kura rezultātā mazie elpceļi sašaurinās un notiek emfizēma (plaušu parenhīmas destrukcija). Atklāt slimību var pēc vājas gaisa plūsmas plaušu testā. Atšķirībā no astmas gaisa plūsmu nevar uzlabot ar medikamentiem.
HOPS var novērst, samazinot zināmo cēloņu ietekmi: var samazināt smēķēšanas biežumu, uzlabot iekštelpu un āra gaisa kvalitāti. Slimību ārstē ar smēķēšanas atmešanu, vakcināciju, rehabilitāciju, medikamentiem. Cilvēkiem, kam ir akūtas pasliktināšanās periodi, var būt nepieciešama hospitalizācija un lietojamo medikamentu skaita palielināšana.
Teju 10% pasaules iedzīvotāju cieš no smēķēšanas un gaisa piesārņojuma izraisītās plaušu slimības HOPS, turklāt šis skaitlis aizvien pieaug.
Visā pasaulē slimība skārusi 329 miljonus cilvēku (gandrīz 5% pasaules iedzīvotāju). 1990. gadā visā pasaulē no tās mira 2,4 miljoni 2013. gadā - 2,9 miljoni cilvēku, 2012. gadā hroniska obstruktīva plaušu slimība bija trešais biežākais nāves iemesls (no slimības mira 3,1 miljons cilvēku). Tiek uzskatīts, ka mirušo skaits palielināsies līdz ar smēķēšanas biežuma palielināšanos un iedzīvotāju novecošanos daudzās valstīs.
Hroniskas obstruktīvas plaušu saslimšanas (HOPS) kontrolēšana notiek, optimizējot medicīnisko terapiju, veicinot smēķēšanas atmešanu un veicot īpašus plaušu rehabilitācijas pasākumus. Pēdējā laikā augusi interese par fizikālām metodēm rehabilitācijā.
Speleoterapijas (sāls alu terapija) un haloterapijas (terapija, kurā izmanto gaisu, kas noteiktā koncentrācijā piesātināts ar sāls aerosolu) galvenais aktīvais faktors ir sausa nātrija hlorīda aerosola (SNHA) izmantošana, kura raksturīgās fizikālas īpašības atšķiras no citiem sāls šķīdumiem.
Iepriekšējie pētījumi pierādījuši, ka SNHA piemīt pretiekaisuma iedarbība, tā lietošana elpošanas traktā samazina gļotādas iekaisumu un izvada gļotas no bronhiem, aktivizē alveolārās makrofāga šūnas, veicina biocenozi un vietējo imūnreakciju.
Pētījuma galvenais mērķis: novērtēt ieelpotā sausā nātrija hlorīda aerosola HOPS iedarbību pacientu rehabilitācijā.
Metodes: pētījumā tika izmantotas "dubultā aklā" placebo metode. Piedalījās 72 pacienti vieglā un vidējā HOPS stadijā. Pēc nejaušas atlases principa pacienti tika sadalīti 2 grupās: intervencionālā grupa (IG) (21 vīrietis, 18 sievietes; 60 +/- 10 gadi) un kontroles grupa (KG) (22 vīrieši, 11 sievietes; 58,5 +/- 8,5 gadi). Visi pacienti saņēma rehabilitācijas kursu: katru dienu krūšu masāža, viegla starošana ar Sollux lampu, vingrošana. Papildus IG pacienti saņēma arī SNHA procedūras (45 minūtes divreiz dienā, 14 dienas), telpā, kas aprīkota ar haloģeneratoru, izmantojot Klodawska sāli, bet KG pacienti - istabas gaisa inhalāciju (45 minūtes divreiz dienā, 14 dienas), telpā, kas nav aprīkota ar haloģeneratoru – placebo.
Pēc rehabilitācijas procedūras, tika vērtēti klīniskie un funkcionālie parametri un ar veselības stāvokli saistītie dzīves kvalitātes rādītāji (10 pozīcijas), atkārtojot vērtēšanu pēc trim mēnešiem.
Rezultāti: uzlabojumi klīnisko simptomu rezultātos bija vērojami abās grupās tūlīt pēc rehabilitācijas procedūras (p<0.05), bet pēc 3 mēnešiem pozitīvi rezultāti bija novēroti tikai IG (pirms rehabilitācijas procedūras: 13.8+/-5.4, pēc rehabilitācijas procedūras: 9.1+/-4.9; pēc 3 mēnešiem: 9.6+/-4.3, p<0.05).
Kaut arī abās grupās tika novērotas pozitīvas izmaiņas funkcionālajos rādītājos tūlīt pēc rehabilitācijas procedūras, tikai IG pacientu grupā tie saglabājās arī pēc 3 mēnešiem.
Secinājumi: SNHA inhalāciju izmantošanai pacientu rehabilitācijas procedūrās ir pozitīva iedarbība.
Datu avots - 22. Eiropas Rinologu biedrības kongress Vīnē, Austrijā 2012. gada 1.-5. septembrī. Alīna Červinska, Irēna Punikovska, Roberts Šafkovskis, Jaceks Čojnovskis (Krievija, Polija). Skatīt:
https://salttherapyassociation.org/wp-content/uploads/HalotherapyforCOPD.pdf
Amerikas plaušu slimību ekspertu asociācijas vecākais padomnieks Normans Edelmans (Norman Edelman) pieļauj, ka sāls terapija ir vairāk nekā tikai placebo efekts un tā tiešām atvieglina slimības simptomus, turklāt šajā vidē nav alergēnu, tamdēļ tā ir laba pacientiem ar alerģiskām plaušu slimībām.
Datu avots – Amerikas plaušu slimību asociācijas mājas lapa. Skatīt: http://www.lung.org/about-us/blog/2016/06/promising-placebo-salt-halotherapy.html
Haloterapija - vēsture un pieredze praktiskajā klīniskajā izmantošanā
Tuvākie austrumu kaimiņi Krievijā haloterapijas metodi praktiskajā veselības aprūpē ar labiem rezultātiem izmanto jau kopš astoņdesmito gadu vidus. 1989. gadā PSRS Veselības ministrija oficiāli atzina sāls terapijas metodi, un to plaši ieviesa dažādās ārstniecības iestādēs. 1995. gadā, pamatojoties uz pieredzi, kas iegūta mērķtiecīgi kontrolējot klimatu halokamerā, Krievijas Veselības ministrija izdeva praktiskas rekomendācijas, nosakot obligātu mikroklimata parametru kontroles režīmu halokamerās un diferencētu pieeju sāls aerosola koncentrācijas izvēlei.
Tika veikts pētījums un, novērtējot vairāk nekā 4000 pacientu terapijas rezultātus dažādās ārstniecības iestādēs, kuras izmanto šo metodi, pozitīvs iznākums bija 82%-97% gadījumos pacientiem ar dažādām bronhiālās astmas patoloģijām, polinozi jeb siena drudzi, hronisku obstruktīvu un neobstruktīvu bronhītu vai akūtu bronhītu, elpvadu saslimšanām un dažām ādas slimībām. Terapijas rezultātā saslimstība ar patoloģiskām elpvadu slimībām samazinājās, līdz ar to arī ekonomiskie zaudējumi valstij saistībā ar šīm saslimšanām saruka pusotru līdz divas reizes. Vairumam pacientu bija vērojama pozitīva simptomu dinamika, samazinājās klepus un trokšņi plaušās, atvieglojās elpošana caur degunu un viskozā atkrēpošana. Sāls terapijas izmantošana veicināja citu medikamentu iedarbības efektivitāti un ļāva samazināt to devas.
Labi rezultāti bija vērojami pacientiem ar neiroveģetatīvu un alerģisku formu vazomotoro rinītu. Elpošana caur degunu uzlabojās 98% gadījumu. Pozitīvus rezultātus elpošanas ceļu rezistencē šajā grupā uzrādīja 21% pacientu, kurus pārbaudīja ar pletismogrāfijas metodi (metode, kas ļauj novērtēt plaušu paplašināšanos, elpošanas ceļu rezistenci).
Savukārt hroniska mandeļu iekaisuma (tonsilīta) pacientiem pēc sāls terapijas kursa samazinājās subjektīvās un objektīvās laringīta pazīmes, 50% vieglāk izdalīja strutas, 6-12 mēnešu periodā nenotika slimības atkārtota saasināšanās.
Sāls terapiju veiksmīgi izmanto brūču sadziedēšanai un rehabilitācijai pēc deguna un kakla ķirurģiskajām operācijām. Pētījums pierāda pozitīvu pretiekaisuma iedarbību arī uz imūnsistēmu un organismu kopumā.
Datu avots no raksta: Haloterapija - vēsture un pieredze praktiskajā klīniskajā izmantošanā (Červinska, A. Aleksandrovs, S Konovalovs. Elpošanas orgānu klīniskās un zinātniskās izpētes centrs, Sanktpēterburga, Krievija). Skatīt:
Kas ir sāls terapija jeb haloterapija un kā tā radusies?
Haloterapija jeb sāls terapija (no grieķu valodas - sāls) ir alternatīva dabas dziedniecības metode, ko veiksmīgi liek lietā elpvadu un plaušu slimību profilaksē, kā arī rehabilitācijas periodā. Tāpat šī terapija ir iedarbīga imunitātes nostiprināšanai, ādas slimību ārstēšanai, psihiskā un emocionālā stāvokļa uzlabošanai.
Sāls terapijas pirmsākumi meklējami jau viduslaikos. Pirmie kūrorti Polijā, kuros to izmantoja, ir minēti jau 12. gs. Krietni vēlāk - 19. gs. vidū poļu terapeits Feliks Bočkovksis (Boczkowski) ievēroja, ka sāls raktuvju strādnieki, atšķirībā no citiem raktuvju strādniekiem, praktiski nesaskaras ar elpošanas ceļu un plaušu slimībām. Viņš pirmais nāca klajā ar pieņēmumu, ka ar sāli piesātinātam gaisam piemīt terapeitiska iedarbība un izveidoja savu klīniku sāls raktuvēs. Pirmais sāls kūrorts, ko izveidoja poļu ārsts Bočkovskis, bija Veličkas sāls raktuvēs (Wieliczka) netālu no Krakovas. Ziņas par sāls labvēlīgo iedarbību izplatījās tālāk Eiropā un citviet. Pieredze, izmantojot sāls raktuves terapeitiskos nolūkos jeb speleoterapijā (no grieķu valodas - alas), vēlāk tika pārņemta daudzās citās valstīs – Austrijā, Azerbaidžānā, Kirgīzijā, Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā.
Vēl pēc simt gadiem vācu ārsts Kārlis Hermanis Španagels (Karl Hermann Spannagel) pamanīja, ka viņa pacientu veselības stāvoklis bija uzlabojies pēc tam, kad tie 2. pasaules kara laikā bija slēpušies no apšaudes un bombardēšanas sāls alās. Viņš veica klīniskus eksperimentālus pētījumus un lika pamatus jaunai metodei – speleoklimata terapijai, ko veiksmīgi izmantoja elpceļu patoloģiju gadījumos.
Šobrīd speleoterapijas klīnikas, kurās ārstēšanai izmanto dabiskās alas, ir attīstījušās valstīs, kur tās ir pieejamas - Ungārijā, Slovēnijā, Bulgārijā, Vācijā, Gruzijā. Terapijas nolūkos izmanto arī mākslīgi radītās alas vairs neizmantojamās sāls raktuvju šahtās.
Speleoterapija tika plaši atzīta kā efektīva bezmedikamentozas terapijas metode un kļuva arvien populārāka. Tomēr tā bija ērta tikai tiem, kas dzīvoja vietās, kur bija sāls atradnes. Speleoterapijas plašāku izmantošanu ierobežoja daudzi faktori – aklimatizēšanās nepieciešamība tiem, kas ieradušies no citiem reģioniem, lieli attālumi, vietu trūkums – tas viss lika meklēt jaunus risinājumus un veikt tālākus pētījumus.