Pētījumi par haloterapijas izmantošanu plaušu slimību ārstēšanā
Pēc Pasaules Veselības organizācijas prognozēm,
pasliktinoties ekoloģiskajai situācijai, attiecīgi augs arī
plaušu slimību izplatība. Lai šo tendenci apturētu, tiek
ieteikta dabiska metode, kas attīstījusies no sāls alu
apmeklējumiem pagātnē līdz mūsdienās ērti lietojamam sausa
nātrija hlorīda aerosola (SNHA) inhalācijām īpašās sāls
kamerās un istabās.
Nopietnus pētījumus šajā laukā veikusi Sanktpēterburgas haloterapijas eksperte Alīna Červinska, medicīnas zinātņu doktore, Medicīniskās rehabilitācijas katedras profesore, kas izstrādājusi vadāmās haloterapijas metodi. Viņa jau vairāk nekā 20 gadus veltījusi darbam medicīniskās rehabilitācijas un profilakses laukā, kā arī pulmonoloģijā un fizioterapijā un nonākusi pie vērtīgām atziņām un pamatotiem secinājumiem.
Červinska sasniegusi labus rezultātus, izmantojot haloterapijas metodi līdztekus kompleksai hronisku plaušu patoloģiju, bronhītu un elpošanas ceļu slimību ārstniecībai pacientu atveseļošanās un rehabilitācijas periodā. Rezultātā daudzos gadījumos negatīvie simptomi pilnībā pazuduši un stabilizējušās elpošas orgānu funkcijas.
Datu avots – intervija ar Alīnu Červinsku. Skatīt: http://vitasoli.ru/nomera-i-tseny-2/70-intervyu-s-chervinskoj-a-v-ekspertom-v-oblasti-upravlyaemoj-galoterapii
A. Červinska veikusi pētījumu “Elpošanas ceļu higiēna kūrortu medicīnā”.
Pētījuma mērķis: Novērtēt SNHA iedarbību uz elpceļu aizsardzības sistēmu un pacientu ar elpceļu saslimšanām klīnisko stāvokli. 193 pacienti ar plaušu slimībām (vai pakļautiem saslimšanas riskam) saņēma SNHA kursu (10-20 seansi, 45-60 minūtes dienā, istabās, kurās darbojās sausa sāls ģenerators). Savukārt 67 pacienti saņēma placebo. Iedarbības rezultāti tika pārbaudīti un novērtēti ar klīniskām, funkcionālām, citomorfoloģiskām, bakterioloģiskām, imunoloģiskām metodēm.
Rezultāti: SNHA veicināja bronhu drenāžu, aktivizēja alveolāro makrofāgu darbību (imūnsistēmas aizsardzība, pretiekaisuma iedarbība), uzlaboja biocenozes vidi un lokālo humorālo imunitāti. Procedūru rezultātā pacientu klīniskais stāvoklis uzlabojās 85% gadījumu ar vieglu un vidēju astmu, 75% smagas astmas gadījumos un 97% hroniska bronhīta gadījumos. Uz pusi samazinājās parastas saaukstēšanās gadījumi gadalaika aukstās sezonas laikā. Respiratoro simptomu un funkcionālo parametru novērtējums pacientiem ar plaušu saslimšanas risku apstiprināja ievērojamas pozitīvas izmaiņas SNHA iedarbības rezultātā.
Secinājums: SNHA ir pozicionējams kā galvenais elpošanas ceļu higiēnas komponents elpceļu slimību novēršanā un hronisku pacientu rehabilitācijā kūrortu medicīnā, kā arī iedarbīgs aizsarglīdzeklis pret vides kaitīgo piesārņojamu.
Datu avots - 35. Starptautiskās medicīnas hidroloģijas un klimatoloģijas kongress Stambulā (2006) A.Červinska. Skatīt: https://salttherapyassociation.org/wp-content/uploads/STA-Respiratory-Hygiene-in-Health-Resort.pdf
Vēl viens pētījums ir “Sausa sāls aerosola izmantošana hroniskas obstruktīvas plaušu slimnieku (chronic obstructive pulmonary disease; COPD) rehabilitācijā”.
Hroniska obstruktīva plaušu slimība (no wikipedia):
https://lv.wikipedia.org/wiki/Hroniska_obstrukt%C4%ABva_plau%C5%A1u_slim%C4%ABba
HOPS (latīņu: morbus obturativus pulmonum chronicum) ir viens no obstruktīvo plaušu slimību tipiem, raksturojas ar gaisa plūsmas traucējumiem. Parasti laika gaitā stāvoklis kļūst smagāks. Galvenie simptomi ir elpas trūkums, klepus, krēpu izdalīšanās. HOPS ir gandrīz visiem cilvēkiem, kas slimo ar hronisko bronhītu.
Visbiežākais slimības ierosinātājs ir tabakas smēķēšana. Mazāk ietekmē gaisa piesārņojums un ģenētika. Ilgtermiņa iedarbība uz kairinātājiem izraisa iekaisumu plaušās, kura rezultātā mazie elpceļi sašaurinās un notiek emfizēma (plaušu parenhīmas destrukcija). Atklāt slimību var pēc vājas gaisa plūsmas plaušu testā. Atšķirībā no astmas gaisa plūsmu nevar uzlabot ar medikamentiem.
HOPS var novērst, samazinot zināmo cēloņu ietekmi: var samazināt smēķēšanas biežumu, uzlabot iekštelpu un āra gaisa kvalitāti. Slimību ārstē ar smēķēšanas atmešanu, vakcināciju, rehabilitāciju, medikamentiem. Cilvēkiem, kam ir akūtas pasliktināšanās periodi, var būt nepieciešama hospitalizācija un lietojamo medikamentu skaita palielināšana.
Teju 10% pasaules iedzīvotāju cieš no smēķēšanas un gaisa piesārņojuma izraisītās plaušu slimības HOPS, turklāt šis skaitlis aizvien pieaug.
Visā pasaulē slimība skārusi 329 miljonus cilvēku (gandrīz 5% pasaules iedzīvotāju). 1990. gadā visā pasaulē no tās mira 2,4 miljoni 2013. gadā - 2,9 miljoni cilvēku, 2012. gadā hroniska obstruktīva plaušu slimība bija trešais biežākais nāves iemesls (no slimības mira 3,1 miljons cilvēku). Tiek uzskatīts, ka mirušo skaits palielināsies līdz ar smēķēšanas biežuma palielināšanos un iedzīvotāju novecošanos daudzās valstīs.
Hroniskas obstruktīvas plaušu saslimšanas (HOPS) kontrolēšana notiek, optimizējot medicīnisko terapiju, veicinot smēķēšanas atmešanu un veicot īpašus plaušu rehabilitācijas pasākumus. Pēdējā laikā augusi interese par fizikālām metodēm rehabilitācijā.
Speleoterapijas (sāls alu terapija) un haloterapijas (terapija, kurā izmanto gaisu, kas noteiktā koncentrācijā piesātināts ar sāls aerosolu) galvenais aktīvais faktors ir sausa nātrija hlorīda aerosola (SNHA) izmantošana, kura raksturīgās fizikālas īpašības atšķiras no citiem sāls šķīdumiem.
Iepriekšējie pētījumi pierādījuši, ka SNHA piemīt pretiekaisuma iedarbība, tā lietošana elpošanas traktā samazina gļotādas iekaisumu un izvada gļotas no bronhiem, aktivizē alveolārās makrofāga šūnas, veicina biocenozi un vietējo imūnreakciju.
Pētījuma galvenais mērķis: novērtēt ieelpotā sausā nātrija hlorīda aerosola HOPS iedarbību pacientu rehabilitācijā.
Metodes: pētījumā tika izmantotas "dubultā aklā" placebo metode. Piedalījās 72 pacienti vieglā un vidējā HOPS stadijā. Pēc nejaušas atlases principa pacienti tika sadalīti 2 grupās: intervencionālā grupa (IG) (21 vīrietis, 18 sievietes; 60 +/- 10 gadi) un kontroles grupa (KG) (22 vīrieši, 11 sievietes; 58,5 +/- 8,5 gadi). Visi pacienti saņēma rehabilitācijas kursu: katru dienu krūšu masāža, viegla starošana ar Sollux lampu, vingrošana. Papildus IG pacienti saņēma arī SNHA procedūras (45 minūtes divreiz dienā, 14 dienas), telpā, kas aprīkota ar haloģeneratoru, izmantojot Klodawska sāli, bet KG pacienti - istabas gaisa inhalāciju (45 minūtes divreiz dienā, 14 dienas), telpā, kas nav aprīkota ar haloģeneratoru – placebo.
Pēc rehabilitācijas procedūras, tika vērtēti klīniskie un funkcionālie parametri un ar veselības stāvokli saistītie dzīves kvalitātes rādītāji (10 pozīcijas), atkārtojot vērtēšanu pēc trim mēnešiem.
Rezultāti: uzlabojumi klīnisko simptomu rezultātos bija vērojami abās grupās tūlīt pēc rehabilitācijas procedūras (p<0.05), bet pēc 3 mēnešiem pozitīvi rezultāti bija novēroti tikai IG (pirms rehabilitācijas procedūras: 13.8+/-5.4, pēc rehabilitācijas procedūras: 9.1+/-4.9; pēc 3 mēnešiem: 9.6+/-4.3, p<0.05).
Kaut arī abās grupās tika novērotas pozitīvas izmaiņas funkcionālajos rādītājos tūlīt pēc rehabilitācijas procedūras, tikai IG pacientu grupā tie saglabājās arī pēc 3 mēnešiem.
Secinājumi: SNHA inhalāciju izmantošanai pacientu rehabilitācijas procedūrās ir pozitīva iedarbība.
Datu avots - 22. Eiropas Rinologu biedrības kongress Vīnē, Austrijā 2012. gada 1.-5. septembrī. Alīna Červinska, Irēna Punikovska, Roberts Šafkovskis, Jaceks Čojnovskis (Krievija, Polija). Skatīt:
https://salttherapyassociation.org/wp-content/uploads/HalotherapyforCOPD.pdf
Amerikas plaušu slimību ekspertu asociācijas vecākais padomnieks Normans Edelmans (Norman Edelman) pieļauj, ka sāls terapija ir vairāk nekā tikai placebo efekts un tā tiešām atvieglina slimības simptomus, turklāt šajā vidē nav alergēnu, tamdēļ tā ir laba pacientiem ar alerģiskām plaušu slimībām.
Datu avots – Amerikas plaušu slimību asociācijas mājas lapa. Skatīt: http://www.lung.org/about-us/blog/2016/06/promising-placebo-salt-halotherapy.html